Jūs jau iespējams ziniet..

Sveiciens visiem studējošajiem un tiem, kas mācās, jaunajā mācību gadā. 

Kā ziniet, es mācos 116 km attālumā no mājām. Šis gads tika gaidīts ar nepatīkamiem pārsteigumiem un nepatīkamām pārmaiņām. Jau tas, ka viens no klases vecākiem mūs atstāja tikai ar mammu. Kā ģimene var pastāvēt bez stiprā pleca, tēta? Nu tas nav iespējams. Šodien, kā patīkams pārsteigums, mūsu tētis ieradās skolā, mani pārņēma emocijas, un, viņu apskaujot, tās ņēma virsroku. Pati esmu ļoti emocionāla, bet šīs emocijas nāca ārā pašas no sevis, un tās bija nevaldāmas, nesavaldāmas. 


Tā nebija vienīgā emocionālā daļa šodien. Atgriežoties mājās, mani sagaidīja kaķis, kurš ļoti kaitina ar savu uzvedību, bet, ja jau esmu dzīvnieku mīle, nespēju viņu beigt mīlēt pēc tam, kad esmu samierinājusies, ka viņa nebeigs tā darīt. Viņa, mana kaķene, ielīda man klēpī un pēkšņi - asaras, tās pašas nevaldāmās. Es esmu tik ļoti noilgojusies pēc mājām, lai gan biju prom tikai 2 dienas, šeit pavadīšu tikai divas un tad atkal prom uz 5 dienām. 


Iekāpjot autobusā, biju pārsteigta tur satikt savus draugus, kuri manas 2 stundas un tās pāris minūtes padarīja jautrākas. Es negribu, lai šāda būtu atgriešanās mājās, jo tas padara manu sirsniņu neprātīgi bēdīgu.

Jūtos, ka es esmu slima, bet rudens ir viltīgs zēns, nevar no tā sagaidīt daudz patīkama, izņemot zelta ainavu un svaigi grābtu lapu smaržu, lietutiņu un lielos sēņu pilnos grozus pēc tam. Lai arī manā pilsētā nekā īpaša rudenī nav, es ļoti ilgojos pēc mājām. Brīvlaika 3 mēneši bija mazs laiks, un mācību gada 9 mēneši mani padarīs traku, bet jauku, jo šīs dienas iepazīšanās ar skolotājiem un atkal satikšanās ar redzētām sejām lika priecāties. No pozitīvo emociju uzplūda man ļoti sāp galva, tas liecina par to, ka emocijas nebija veltas.

Lai Jums jauks rudens, jaunais mācību gads un priecājieties, cilvēciņi, Pēc pāris nedēļām būs sirdi sildoši svētki - Ziemassvētki.



Lai Jums labi,
Renāte. :)