trešdiena, 2016. gada 31. augusts

Laime..



Vai mēs bieži aizdomājamies par to, kas ir laime?

Es, personīgi, par to domāju katru dienu. Es bez vienas priekpilnas un laimīgas dienas nemaz nemāku dzīvot. Kas mani padara laimīgu? Tas ir pavisam vienkārši - labi darbi, labi laika apstākļi, laimīgi cilvēki. Zināt kas ir pats svarīgākais dzīvē? Es to ar savu jaunieša domāšanu varu jums droši pateikt, jo man tas līdz šim ir attaisnojies. Smaidīt citiem, priecāties, nepadoties pie katras neveiksmes, ir jādodas uz priekšu, jāattīstās un dzīve būs gaišāka.

Es esmu zināma daudziem kā saulesstariņš, toties, ja spēj mani nokaitināt vai aizvainot, es kļūstu par pelēku mākoni, kas pārvēršas lietus mākonī, kurš izlaiž savu garu.. Arī tā ir jāmāk dzīvot. Labiem cilvēkiem ir jāparāda, kādi tie ir, lai nedomātu savādāk. Jā, varbūt tas ir gļēvi, ka pie katra aizvainojuma tu sabrūc, bet pēc tam jau paliek vieglāk. Vieglāk smaidīt, smieties, dzīvot tālāk, jūties kā pa mākoņiem lidinātos,

Pārrakstot no vienas klades otrā savus dzejoļus, esmu pieķērusi sevi pie tā, ka pēdējā laikā rakstu par laimi un prieku. Tas jau vien nosaka to, kāds ir mans ceļš, kāda ir mana domāšana. Es esmu neizsakāmi laimīga tur, kur atrodos, savās mājās, lai arī, ne visu mūžu šeit dzīvoju un dzīvošu, tās ir manas mājas. Šeit viss atgādina mājas - mamma, jumts virs galvas, mans, reizēm radošais, bardaks, kā es to dažkārt saucu, jo esmu radoša personība, tomēr viss šeit atgādina mājas. Ciemiņiem šeit varētu būt mazliet bail, jo katrā mājā ir gariņš, mums ir tāds maziņš, un vairāk nemiera gariņš. Tas ir mans minkāns. Mazliet skarbs pret pārējiem, bet vienmēr būs mans mīlulītis. Mince mani ļoti mīl, tāpat kā citus šīs mājas saimniekus, tomēr viņa savu mīlestību katram izrāda savādāk. 

Laime ir ik uz katra stūra kur paveries. Labi, ja ārā līst lietus, tas nozīmē, ka mātes Dabas atvases augs. Spīd saule, ik vienam ir skaidrs, ka tā ir jauka diena, tāpēc arī priecājās. 
Jo vairāk priecājies, jo vieglāk ir neizlikties, ka esi laimīgs. tas ir tik vienkārši. Viss dzīvē ir vienkārši, tikai jāmāk no dzīves paņemt to labāko un saglabāt.



Tas arī viss,
Renāte. :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru