Modris ^.^

Viņš ir smaržīgs, mazs un pūkains.
Viņu veidojusi ir maza meitenīte ar veselības traucējumiem. Paldies Ivetiņai, kura šo mantiņu ir veidojusi pati savām rociņām. Lai arī šo meitenīti vēl nekad neesmu redzējusi, viņas gara darbiņš ir pie manis, un šobrīd guļ man uz pleca.

Kas tas ir?!
Tad nu tā. Lai arī mana dzimšanas diena ir pēc nedēļas, dāvanas saņēmu jau šodien, jo savā īstajā dienā nebūšu sastopama Latvijā. Tante man dāvanā uzdāvināja šalli ar latvju rakstiem un kaķīti, kurš tik labi smaržo. Ieskatījos šī kaķīša acīs un sirsniņa salūza, jo šo mantiņu ir taisījusi un lolojusi meitenīte ar veselības traucējumiem. Viņai šis bija ļoti liels darbs, un man viņš ļoti patīk.

Viņu sauc Modris, kuram ir jāatrodas tur, kur atrodos es, tāpēc viņš brauks man līdzi uz Angliju. Es šo kaķīti iemīlēšu katru dienu aizvien vairāk un vairāk.

Viņa izskats:
Krāsa : brūna ar melnu
Actiņas : melnas ar zaļu
Sarkans deguntiņš ar garām, baltām ūsiņām.

Viņš ir ārprātīgi mīļš. Uz viņu skatoties, sirds grib kliegt un vest mani pie šīs mazās mākslinieces, lai pateiktu, cik kaķītis būs laimīgs, esot pie manis.

Mjaaaau. ^.^
Renāte.

Ilgas pēc bērnības.

Vakardiena,
Tā aizskrēja nemanot.
Tikai kāds skumju brīdis bija iezadzies manā lieliskajā rudens atmosfērā.

Tad nu bija tā..

Uzvilku cepuri, šalli, cimdus, sēdos ritenim uz sēdekļa un braucu. Braucu lasīt kastaņus. Zināju, ka pie manām vecajām un pirmajām mājām ir tāds kā mazs mežs, kurā auga daudz, daudz kastaņkoku. Es aizbraucu ar riteni līdz šim mežam. Intuīcija nebija pievīlusi. Kastaņkoku bija daudz, lapu bija daudz, bet kastaņa neviena. Pa ceļam zvanīja māsa. Jautāju viņai, vai nezina, kur Talsos var dabūt kastaņus. Viņa teica, lai aizbraucu uz 2.vidusskolas parku. Nevaru iedomāties vēl šodien, kur pie 2. vidusskolas ir parks, bet aizbraucu uz muzeja parku, kurā bija viens liels kastaņkoks pilns ar kastaņiem, arī zem tā bija pilns kastaņu. Salasījusi kastaņus, atgriezos mājās.

Atgriezusies mājās, centos pēc iespējas ātrāk rast rudens atmosfēru istabā. Iededzu aromātiskās sveces un, kā mazs bērns, sāku gatavot kastaņu krelles. Biju salasījusi arī kļavu lapas, jo es uzskatu, ka tā ir neatņemama rudens sastāvdaļa. Iedomājieties, tikko nolijis lietus, atpazīstat šo smaržu, jā, slapjas kļavu lapas, tās smaržo fantastiski. Arī tā izdarīju es, saliku kļavu lapas vienā katlā ar kastaņu čaumaliņām, mazliet uzsildīju ūdeni un gatavs, rudens bija ienācis manā istabā. Vēl atbilstoša indie mūzika fonā, un bērns bija laimīgs.

Biju laimīga līdz brīdim, kad gāju gulēt. Pa galvu dauzījās visas atmiņas par bērnību, kas pavadīta Kalna ielā. Lai arī dzīvošanas apstākļi nebija tie labākie, es biju laimīga. Biju mazs bērns, pilnīgi vienalga kā dzīvot. Ja vajag, var uzlabot visu. Pirmie nedarbi, rotaļas un viss, kas sētas bērnam vairāk vajadzīgs kā prieks un jautrība. Man tiešām kļuva skumīgi, kad ar riteni braucu garām kalnam, kur kādreiz tika žāvēta veļa siltās vasaras dienās, kad vēroju priekšnama durvis, bet nekas, viss kas notiek, notiek uz labu. Šodien mammai izstāstīju šo, bet viņa nepiekrīt. Es viņai vaicāju: "Tu ilgojies pēc dzīves Kuldīgā?" uz ko viņa atbildēja ar "Nē!" Tad es sapratu, ka nekādas izredzes atgriezties man nav, bet bēdas ir visu laiku, jo ik pa laikam man šīs mājas rādās sapņos, ikreiz ejot garām sirsniņai grūti. Tur esmu pavadījusi savu bērnību, vismaz pirmo tās daļu.

Gribās atgriezties bērnībā, kad viss bija labi pat tad, ja nebija citiem labi.
Ir jāpriecājas par to kas tagad dots, par to, ka ir jumts virs galvas un dzīves apstākļi vislabākie.

Priecāsimies, jo Rudens ir skaists.

ČĀĀĀĀU!!

Rudens

Čau rudenī!! :)

Laikam jau ir iestājies meteoroloģiskais rudens, un ar to varētu steigt visus apsveikt.
Šodien ir mierīga sestdienas diena, visu dienu ar to vien nodarbojos kā lieku mazgāties veļu, mugurā vilkt nav ko, pašās briesmīgākajās drēbēs aizbraucu pie vecvecākiem, jo, ja jau reiz esmu mājās, būtu kauns, ja neaizbrauktu un neliecinātu par to, ka ar mani viss ir kārtībā..
Vēl joprojām dzīvoju pagājušajā piektdienā. Izdzirdot dzejas rindas, es burtiski kūstu. Varu teikt, ka esmu iemīlējusies dzejā.
Šodien pieķēru sevi pie domas, cik ļoti man patīk rudens un, cik ļoti es vēlos to ienest telpā, bet man nav iespējas, tāpēc steidzu pie saviem mīļajiem klasesbiedriem pēc padoma - kā var dabūt rudens aromātu istabā. Vēl atbildi neesmu saņēmusi, bet ja tev, lasītāj, ir kas zināms šajā jautājumā, lūdzu dod ziņu. Jā, aromāts ir viens, bet vēl kas mani priecē, mamma ir bijusi uz dārzu pēc asterēm un krokusiem (?). Es esmu dabas mīļotāja, tāpēc mīlu šos ziedus, kuri šobrīd priecē manas acis un kaķa ķepas, jo viņai ļoti patīk visas dabas veltes apgāzt, sagrauzt, vai kā tamlīdzīgi. Paldies Dievam, puķu vāze ir apgāzta tikai vienu reizi. Nu labi, kaķis ir un paliek kaķis, bet rudens. Tas katru gadu ar kaut ko atšķiras. Man šķiet, ka šogad tas atšķirsies ar brīnišķīgo laiku, bet tas jau tikai mans minējums ir.. Šodien ārā ir brīnišķīgs laiks, spīd saulīte, mazliet vēss, bet rudenī jau nav jābūt karsti.
Doma, pie kuras šodien sevi pieķēru - pēc mazāk kā divām nedēļām es lidoju uz Angliju, kurā es pavadīšu 4 vai 5 dienas un savu dzimšanas dienu. Tas manā dzīvē būs kas jauns - sagaidīt un nosvinēt dzimšanas dienu ārzemēs. Pirms kādiem 15 gadiem tā notika ar manu māsu, viņa savu dzimšanas dienu svinēja Norvēģijā. Mums veicas! :) Ja kādreiz uz jautājumu - kurš ir tavs mīļākais gadalaiks - es atbildēju, ka rudens tikai tāpēc, ka esmu dzimusi šajā gadalaikā, tad tagad mana atbilde būtu rudens tikai tāpēc, ka šis gadalaiks ir ļoti krāsains, skaists un tam ir savs aromāts - slapji kastaņi un kļavu lapas, ziedi un žāvēti āboli, kā arī dedzinātas lapas.
Rudentiņš bagāts vīrs. Ne velti šadas dzejas rindas ir, jo tas tiešām ir ļoti bagāts. Bagāts ar savu krāsainību, dabas veltēm un laikaapstākļiem. Nevienā citā gadalaikā jūs nepiedzīvosiet pēkšņu sniegu pašā tā nogalē.
Ir skaisti. :)

Renāte. :)

Dzejas dienas nu ir oficiāli atklātas!

Jā, jūs nepārskatījāties, es esmu atklājusi savas dzejas dienas.

Kā zināms, septembris ir dzejas dienu mēnesis, un es nekad tik ļoti nebiju tajās iesaistījusies, bet.. Kopš pagājušā gada es rakstu dzeju, šogad man bija iespēja piedalīties "Dzejas kvartāla" rīkotajā pasākumā, kas notika Kuldīgā. Es esmu tik saviļņota pēc šī vakara, ka agrāk ieiet gulēt nevarēju, līdz nebiju iesākusi rakstīt savu šodien piedzīvoto.

Ak Kungs, ja Jūs zinātu, cik tas bija brīnišķīgi. Pilnīgi sirds stājas atceroties to, ka uzstājos ar savu dzeju savādāk kā ierasts. Es lasīju dzeju mūzikas, pareizāk - klavieru improvizācijas - pavadījumā. Mūzika bija skaista, lasīju dzeju tikai tās mūzikas pavadībā, kura mani uzrunāja, un tās bija daudz.

Pēc manas slavas pusstundas, uz skatuves uznāca Daumants Kalniņš. Ja Jūs atkal spētu iedomāties, kā mana sirds jutās, kad viņš izpildīja latviešu dzejnieku darbus tos izdziedot. Mūzika bija brīnišķīga. Kāpēc nevar visu gadu notikt vien šādi pasākumi, tie iedvesmo, tiešām, un tad tu aizdomājies un gribas kādu ideju "nočiept", lai varētu parādīt pasaulei, kā ir dzīvot savādāk.  Jā, daudzi nesaprot dzejas valodu, kur nu vēl dzejas un mūzikas valodu, bet es esmu laimīga, ka man tika dota tāda iespēja, piedalīties tādā pasākumā, es esmu neizsakāmi laimīga. Kaut es spētu uz vietas radīt jaunu darbu, kā to šodien izdarīja Kristaps Vanadziņš, kurš, starp citu, ir izcils pianists, un par to viņam milzīgs paldies, un Daumants ar vienu Friča Bārdas četrrindīti turpat uz skatuves. Lai līdz tam tiktu, man vajadzētu daudz un rūpīgi piestrādāt pie savas attīstības un prasmēm.

Šodien arī aizgāju parunāt par savu projektu un radās daudz jaunu ideju, tāpēc, ja vēlies piedzīvot ko līdzīgu tam, ko šodien piedzīvoju es, tikai mazliet, mazliet savādāk, es tevi aicinu 26. oktobrī piedalīties manā dzejas pasākuma, kurš norisināsies Talsos, Bērnu un Jauniešu centrā, bet pirms tam, lūdzu sazinies ar mani par neskaidriem jautājumiem. Jau ziņoju laicīgi, ka būs īpaša pieteikšanās, tāpēc seko līdzi maniem jaunumiem facebook, twitter, kā arī šeit, bet drukātā veidā to varēsi ieraudzīt "Talsu Vēstīs" un "Talsu Novada Ziņās".

Uz drīzu atkaltikšanos,
Renāte. :)

Jūs jau iespējams ziniet..

Sveiciens visiem studējošajiem un tiem, kas mācās, jaunajā mācību gadā. 

Kā ziniet, es mācos 116 km attālumā no mājām. Šis gads tika gaidīts ar nepatīkamiem pārsteigumiem un nepatīkamām pārmaiņām. Jau tas, ka viens no klases vecākiem mūs atstāja tikai ar mammu. Kā ģimene var pastāvēt bez stiprā pleca, tēta? Nu tas nav iespējams. Šodien, kā patīkams pārsteigums, mūsu tētis ieradās skolā, mani pārņēma emocijas, un, viņu apskaujot, tās ņēma virsroku. Pati esmu ļoti emocionāla, bet šīs emocijas nāca ārā pašas no sevis, un tās bija nevaldāmas, nesavaldāmas. 


Tā nebija vienīgā emocionālā daļa šodien. Atgriežoties mājās, mani sagaidīja kaķis, kurš ļoti kaitina ar savu uzvedību, bet, ja jau esmu dzīvnieku mīle, nespēju viņu beigt mīlēt pēc tam, kad esmu samierinājusies, ka viņa nebeigs tā darīt. Viņa, mana kaķene, ielīda man klēpī un pēkšņi - asaras, tās pašas nevaldāmās. Es esmu tik ļoti noilgojusies pēc mājām, lai gan biju prom tikai 2 dienas, šeit pavadīšu tikai divas un tad atkal prom uz 5 dienām. 


Iekāpjot autobusā, biju pārsteigta tur satikt savus draugus, kuri manas 2 stundas un tās pāris minūtes padarīja jautrākas. Es negribu, lai šāda būtu atgriešanās mājās, jo tas padara manu sirsniņu neprātīgi bēdīgu.

Jūtos, ka es esmu slima, bet rudens ir viltīgs zēns, nevar no tā sagaidīt daudz patīkama, izņemot zelta ainavu un svaigi grābtu lapu smaržu, lietutiņu un lielos sēņu pilnos grozus pēc tam. Lai arī manā pilsētā nekā īpaša rudenī nav, es ļoti ilgojos pēc mājām. Brīvlaika 3 mēneši bija mazs laiks, un mācību gada 9 mēneši mani padarīs traku, bet jauku, jo šīs dienas iepazīšanās ar skolotājiem un atkal satikšanās ar redzētām sejām lika priecāties. No pozitīvo emociju uzplūda man ļoti sāp galva, tas liecina par to, ka emocijas nebija veltas.

Lai Jums jauks rudens, jaunais mācību gads un priecājieties, cilvēciņi, Pēc pāris nedēļām būs sirdi sildoši svētki - Ziemassvētki.



Lai Jums labi,
Renāte. :)