***

Ir pasakainas takas
Un upei divi krasti
Es esmu aiz savas,
Bet Tavai laivai ir masti.

Tik brīnišķīgi skaisti!
Pasakaini skaisti!

Daugav's tajā pusē,
Kas pāri Rīgai pulsē,
Esmu es rudenī.
Es, cauri gadiem.

Tik brīnišķīgi skaisti!
Pasakaini skaisti!

Atceroties bērnības takas,
Kas cauri laikam iet,
Es, viena uz likteņa laipas
Svārstos, kur tālāk diet.

Mans ceļš nav rozēm kaisīts,
Bet tik daudz ir lasīts.
Par nākotnes vīzijām
Un pārraidēm televīzijā.

Ir brīnišķīgi skaisti!
Tik pasakaini skaisti!

Melns kaķis pār ceļu pārskrēja,
Bet man šķiet - tikai māņticība.
Kāpēc tu tici tai
Nākotnes vīzijai?

Neņem tak galvā to
Tikumu savādo.
Zini, pārstāj!
Sirds man stāj.

Daugavas abas malas
Mūžam nesadalās.
Vienā malā tu, otrā es
Kā laimīgas pusītes.

Tik brīnišķīgi skaisti!
Pasakaini skaisti!

/R.Stelpa/