Laime..

Vai mēs bieži aizdomājamies par to, kas ir laime?

Es, personīgi, par to domāju katru dienu. Es bez vienas priekpilnas un laimīgas dienas nemaz nemāku dzīvot. Kas mani padara laimīgu? Tas ir pavisam vienkārši - labi darbi, labi laika apstākļi, laimīgi cilvēki. Zināt kas ir pats svarīgākais dzīvē? Es to ar savu jaunieša domāšanu varu jums droši pateikt, jo man tas līdz šim ir attaisnojies. Smaidīt citiem, priecāties, nepadoties pie katras neveiksmes, ir jādodas uz priekšu, jāattīstās un dzīve būs gaišāka.

Es esmu zināma daudziem kā saulesstariņš, toties, ja spēj mani nokaitināt vai aizvainot, es kļūstu par pelēku mākoni, kas pārvēršas lietus mākonī, kurš izlaiž savu garu.. Arī tā ir jāmāk dzīvot. Labiem cilvēkiem ir jāparāda, kādi tie ir, lai nedomātu savādāk. Jā, varbūt tas ir gļēvi, ka pie katra aizvainojuma tu sabrūc, bet pēc tam jau paliek vieglāk. Vieglāk smaidīt, smieties, dzīvot tālāk, jūties kā pa mākoņiem lidinātos,

Pārrakstot no vienas klades otrā savus dzejoļus, esmu pieķērusi sevi pie tā, ka pēdējā laikā rakstu par laimi un prieku. Tas jau vien nosaka to, kāds ir mans ceļš, kāda ir mana domāšana. Es esmu neizsakāmi laimīga tur, kur atrodos, savās mājās, lai arī, ne visu mūžu šeit dzīvoju un dzīvošu, tās ir manas mājas. Šeit viss atgādina mājas - mamma, jumts virs galvas, mans, reizēm radošais, bardaks, kā es to dažkārt saucu, jo esmu radoša personība, tomēr viss šeit atgādina mājas. Ciemiņiem šeit varētu būt mazliet bail, jo katrā mājā ir gariņš, mums ir tāds maziņš, un vairāk nemiera gariņš. Tas ir mans minkāns. Mazliet skarbs pret pārējiem, bet vienmēr būs mans mīlulītis. Mince mani ļoti mīl, tāpat kā citus šīs mājas saimniekus, tomēr viņa savu mīlestību katram izrāda savādāk. 

Laime ir ik uz katra stūra kur paveries. Labi, ja ārā līst lietus, tas nozīmē, ka mātes Dabas atvases augs. Spīd saule, ik vienam ir skaidrs, ka tā ir jauka diena, tāpēc arī priecājās. 
Jo vairāk priecājies, jo vieglāk ir neizlikties, ka esi laimīgs. tas ir tik vienkārši. Viss dzīvē ir vienkārši, tikai jāmāk no dzīves paņemt to labāko un saglabāt.



Tas arī viss,
Renāte. :)

Sajūsma

Hey, te atkal es!

Ziniet, pamēģiniet riskēt un kaut kur pieteikties. Neviens nav teicis, ka jūs tur nepaņems. Tā nu arī izdarīju es.

Sestdien, noskatījusies LNT brokastis, pieteicos "Stila Izaicinājumam". Šodien saņemu zvanu no nepazīstama numura, un jautā, vai varētu piedalīties šajā "Stila Izaicinājumā" rīt. Par nožēlu man, es rīt uz Rīgu netieku ne par ko, bet nu ir cerība, ka uzaicinās mani nākamreiz.

Šī nedēļas nogale bija izcila. Divas burvīgas dienas pavadīju ar draudzeni un viņas ģimeni. Sestdien cepām gaļiņu pie viņas mājas, bet Svētdien braucām uz jūru. Godīgi?! Ūdens bija tik silts, ka varēja peldēties, lai gan pirmajā brīdī šķita tas ļoti auksts.

Es saku - riskējiet, ja ko vēlaties! Ja ir iespēja kaut kur pieteikties - nelaidiet garām šo iespēju!

Tas nu arī man šodienai viss.

Ar mīlestībiņu,
Renāte. :)

Par emocijām un grāmatām. :)

Sveiki.

Tad nu esmu nonākusi tik tālu, ka savas izjūtas un domas varētu rakstīt blogā. To iedvesmoja grāmata "Meitene tīmeklī". Šo grāmatu ir sarakstījusi mana mīļākā "Youtube" blogere Zoe Sugg. Šīs grāmatas izdevumu latviešu valodā es gaidīju ilgu laiku. Šīs vasaras laikā es esmu kļuvusi par mazu grāmatu tārpu, un laikam tas ir pārvērties par manu hobiju un dzīvesstilu.

Šodien iedvesmu kaut kam jaunam man radīja mūziķis Reinis Jaunais. Tas bija brīnišķīgs vakars pie tases manas mīļākās kafijas, kas pārauga vēlmē pēc krūzes gardās lattes.

Šo dienu es nosaucu par "Laimīgo dienu nr.2". Kāpēc jau nr.2? Pirmā mana laimīgā diena bija tad, kad savā īpašumā no bibliotēkas ieguvu grāmatu, par kuru runāju bloga sākumā.

Es nekad nevarēju iedomāties, ka kādu grāmatu varēšu izlasīt līdz galam. "Meitene tīmeklī" bija jau otrā grāmata, kuru ar degsmi lasīju un tiku līdz pēdējam burtam. Pirmā grāmata, kuru no vāka līdz vākam biju izlasījusi, bija "Pieci pirksti", kuras autore ir mūsu pašu Māra Zālīte. Šo grāmatu man ieteica bibliotekāre, jo biju izmisumā par to, kuru grāmatu es vēlos lasīt. Esmu pateicīga šai bibliotekārei, jo grāmata mani tiešām aizrāva un gribēju lasīt tikai uz priekšu, jo gribēju uzzināt, kāds būs turpinājums.

Ja man šķiet, ka vasara būs mans grāmatu piedzīvojumu laiks, tad laikam jau tā nebūs.. Turpināšu savus grāmatu ceļojumus arī skolas laikā. Tiešām grāmatu tārps, bet nekas, vismaz manā vārdu krājumā būs krāšņāks vārdu un teikumu spektrs, kā atšķirīga krāsu gamma.

Visu labu,
Jūsu Renāte. :)