Atgriezt visu atpakaļ!

Ir pienācis pārdomu pilnais rudens.

Mēs katrs bieži sapņojam. Arī man patīk dzīvot sapņos, pārdomās, atmiņās. Viena no tām ir mans vismīļākais ceļojums uz Londonu, kur gribētos tā atgriezties, bet šī brīža nemieri mani uz turieni nevelk.

Biežāk sēžot sociālajos tīklos, nemelošu, no kuriem esmu tik pat kā atkarīga, ieraugot Londonu, mana sirds sažņaudzas. Sirds sažņaudzas to iespaidu dēļ, kurus guvu, esot tur. Tā gribētos visu to piedzīvot vēlreiz, ar citiem cilvēkiem, ar citiem piedzīvojumiem, pilnīgi savādākus iespaidus gūt, tikai ir jāpaiet laikam, lai tur spētu atgriezties. Ja šobrīd tur atgrieztos, mana sirds būtu nemierīga, es baidītos, es nebūtu droša staigāt pa visām skaistajām vietām un tvert mirkļus.

Šis bloga ieraksts, iespējams, nebūs viens no garākajiem, toties viss, ko būšu šeit ielikusi, būs tādiem pašiem iespaidiem veidots, kādus guvu tad, kad jau gandrīz pirms gada tur biju.. 

Manas domas ir ļoti haotiskas, nesaprotamas, sajukušas, jo manu prātu pārņem atkal kas cits, kas tāds, ko vajadzētu piedzīvot pavasarī, bet mani tas pārņēma vasaras beigās.. Nevēlos, lai šis haoss galvā beidzas pēc iespējas ātrāk, jo tas arī īpaši neietekmē manas sekmes, koncentrēšanās spējas un koncentrēšanos uz mācībām. Īsti vairs nespēju apvienot rakstīšanu ar kaut kā klausīšanos fonā, mazliet traucē.. 

Atcerieties, ko rakstīju pirms gada? Manuprāt, rudens nav depresīvs, tas ir skaists, pat ļoti. Tas ir īpašs un īpatnējs. Īpatnējs ar savām krāsu gammām un īpašo aromātu..

Atgriezt visu atpakaļ!

Sajūtu vasara

Sveiki!

Neesmu šeit bijusi jau gandrīz pusgadu, ziniet, nebija iedvesmas un radošā objekta par ko rakstīt.

Jā, vasara ir jau pusē, precīzi pusē. Nespēju noticēt, ka jau 47 no 92 vasaras dienām ir aizlidojušas vēja spārniem. Šī vasara man ir ļoti darbīga un kustīga. Sākumā šķita, ka tā būs viendabīga, ka būs daudz saules, bet es esmu kļūdījusies, jo Renātei nekad nav taisnība. Šī puse vasaras ir pagājusi raženi, daudzveidīgi, bet lietaini diezgan. Saulainās dienas cenšos pavadīt ārpus mājām, lai gan, vairumā šo dienu man ir jāstrādā. Nu neko, vismaz priecājos par to, ka cilvēki ir laimīgi, karstā dienā atsvaidzinoties ar saldējumu.

Pēc 46 dienām būšu jau 12. klases skolniece. Neticu. Arī treniņos meitenes netic, ka man drīz jau būs 18 gadu. Viņas man 15-16 gadus dod, treneris domā tieši tāpat. Jocīgi. Šogad ir tāda strādīga vasara, tāpēc domāju, ka nākamo vasaru pavadīšu kaut kur atpūšoties. Esmu ļoti aktīva meitene, un idejas manī virmo visu laiku, kā no rīta, tā pa dienu un vakarā pirms gulētiešanas. Vakaros tas ir vistrakāk, jo, kad jāiet gulēt, tu nevari aizmigt, jo galvā maisās dažādas domas, idejas, kas varētu notikt, ko varētu izdarīt un kā to izdarīt.

Pēc mazliet vairāk nekā 2 mēnešiem man paliek 18 gadu. Šajā vasarā man top dažādas idejas svinībām. Idejas ir, tikai galvenais - tās realizēt.

Vakar, 16. jūlijā, ar Janu bijām 3 stundu pārgājienā uz Juglu. Vēlējāmies pastaigu, kurai būtu patīkams nobeigums. Pa ceļam, kad piestājām kādā degvielas uzpildes stacijā, es izpētīju pie sienas esošo karti, kur varētu doties, ko varētu apskatīt Juglā. Tā nu mēs aizgājām līdz Bābelītes ezeram. Jana atklāja savu šī gada peldēšanas sezonu tieši tur. Es savu peldēšanas sezonu atklāju jau 10. jūlijā. Labi, tas nav “jau”, tas ir diezgan vēlu, lai atklātu peldēšanas sezonu, ja salīdzina ar bērnību, kad pirmo reizi gadā gāju peldēties jau martā/aprīlī, kad mans opaps bija kaislīgs peldētājs, un savu peldēšanas sezonu atklāja, kā tik tikko bija nokusis ledus no ezera. Vakar Bābelītē ūdens bija fantastisks. Nākamais mūsu piedzīvojums būs pārgājiens uz Imantu. Vai Jums ir kādi ieteikumi, ko apskatīt Imantā, vai ceļā uz turieni? (Ieteikumus rakstiet komentāros facebook.com zem šī ieraksta) Mums patīk trakas idejas, un, kamēr vēl Jana ir Latvijā, mēs vēlamies izbaudīt katru brīvo skaisto dienu, jo viņa, tāpat kā es, strādā. Jā, jaunieši šajos laikos vasarā ļoti čakli strādā.

Priekšā vēl ir augusts. Lietus, saule, vējš, visu varēs tad sagaidīt.

Priecīgu dienu, un gaidu atbildi uz savu jautājumu komentāros! J

Pārdomas

Pirms domāju, ko te rakstīt, iekšēji apdomāju, vai spēju maz runāt aplinkus. Es nemāku, bet es centīšos.
Ir tā, ka pēdējās dienas esmu daudz dusmojusies un no dusmām raudājusi, tomēr ir bijis arī kāds priecīgs notikums - tika pabeigts Zinātniski Pētnieciskais darbs. Cik sekmīgi un labi, to uzzināšu tikai pēc kādām pāris dienām vai pat nedēļām, bet galvenais ko sapratu - ja dara, tad var izdarīt. Galvenais ir saņemties.
Lai kā negribētu ko darīt, ir jāsaprot, cik svarīgi tas ir tev, un kam to īsti vajag. Ja tas ir vajadzīgs skolotājam, nepārdzīvo, viņš/a cenšas tavu pasauli padarīt daudzveidīgāku. Lai arī ir bijušas bailes par kaut kādu iznākumu, tu esi drošs, ka gatavojies. Dažkārt, tas ko dari, kad tev kāds to liek, nepatīk, bet ir tomēr jāskatās pozitīvi. Godīgi - man nepatīk pieauguši, pilngadīgi cilvēki, kuri uzvedas kā mazi bērni, spītējoties pretī un neviens, kas viņam ir tuvs, nespēj viņu apvaldīt. Protams, arī cilvēki, kuram tu to izrādi, uzskata tevi par bērnišķīgu., tāpēc labāk ir paklusēt, un, ja vēlies izteikt savu viedokli, tad lūdzu saprātīgā un tev piemērota vecuma veidā.
Ko es vēlos ar to visu pateikt. Apdomājot, ka pēc 7 mēnešiem es kļūšu pilngadīga, pēdējā laikā esmu diezgan nelāgi noskaņota. Paskatoties uz dažiem indivīdiem, pilnīgi nolaižas rokas, ka esmu viņu tuvumā tajā brīdī. Es nespēju neko ietekmēt. Fakts, ka puiši attīstās lēnāk par meitenēm, laikam ir patiess. Ko viņi grib pierādīt uzvedoties kā gaiļi? Kā gaiļi - izceļot sevi nevietā. Tas šķiet tik muļķīgi. Stāstot nesmieklīgus jokus un pašiem par to smieties. Laikam jau es nesaprotu jokus, ja tā paskatās. 
Es nezinu, vai sanāca man runāt aplinkus, toties savas domas es beidzot arī publicēju.

Paldies, ka lasījāt,
Renāte.

2016. gada nogale

Gutten tag.
Ups, atvainojos, atkal ceļojuma iespaids. Jap, atkal biju aizceļojusi. Kā noprotiet pēc sasveicināšanās, esmu pabijusi Vācijā. Šoreiz Berlīni apskatīju 3 dienu ceļojumā ar tēti.
Tātad. Labdieniņ, mīļie lasītāji.
26.decembra vakarā izbraucām no Talsiem, lai jau nākamās dienas pusdienlaikā būtu Vācijā. Ceļojums uz turieni ilga nepilnas 16 stundas. Kā aizbraucām, tā sākās lielā šiverēšanās. Tēti atstājām dzīvoklī, lai atpūšas, meitenes dodas lielajā iepirkšanās tūrē. Sen nebiju braukusi ar metro, kopš Anglijas. 3 mēnešus, bet Vācijā metro šķiet ir lēnāks. Aizbraucām ar autobusu līdz metro stacijai, no kuras braucām līdz Berlīnes centram. Iepirkšanās ilga kādas 2-3 stundas. Primarkā biju iepirkusies Londonā, kur cilvēki pa to veikalu skrien pa galvu, pa kaklu. Šeit, veikals mazāks, cilvēku daudz, juceklis daudz mazāks. Beidzām iepirkties, braucām atpakaļ uz mūsu miteklīti pakaļ tētim, lai brauktu uz nākamo apskates objektu - ekskursiju Berlīnes reihstāgā jeb kā Latvijā teiktu- parlamentu.
Audio ekskursija ne tuvu nestāv ekskursijai ar īstu gidu. Audio gids tev saka: "tagad jūs redziet to un to", kaut gan ne tuvu tu to neredzi. Vācijas-Berlīnes reihstāgs ir vieta, kur tu vari apskatīt Berlīnes ievērojamākās vietas no lieliska skatu punkta, tiesa, labāk ir dienasgaismā, kad visu, visu varēsi saskatīt, tomēr tumšā vakara stundā iespējams ieraudzīt tikai apgaismotās vietas, kas nav visas ekskursijas apskates objekti, bet gan tikai daļa. Uz reihstāgu tikām diviem autobusiem no vietas, kur dzīvojām.
Braucām ar mūsu autobusu līdz galapunktam, kas bija zooloģiskais dārzs. Pašā dārzā mēs nebijām, bet centīšos tur būt nākamreiz, kad būšu Berlīnē, jo nostāsti vēsta, ka tas ir viens no grandiozākajiem Zooloģiskajiem dārziem Eiropā. Pēc tam, lai tiktu līdz reihstāgam, mums bija jāiesēžas kādā citā autobusā. Braucot ar šo autobusu, bija iespējams vērot daudz ievērojamu un skaitu apskates objektu.
Nākamajā dienā mūsu apskates objekti bija viss, kas saistīts ar ēdienu un mazliet arī apģērbiem. Bijām Ritter Sport šokolādes muzejveikalā un kādā šokolādes veikalā, kurā bija vērojamas lielas šokolādes skulptūras, kā piemēram, Brandenburgas vārti, reihstāgs, televīzijas tornis un citi. Vakarā pēc lielās pastaigas vakariņojām itāļu restorānā, un, nonākot dzīvoklī, spēlējām kārtis, kurās tētis palika neapspēlēts.
Pēdējā diena Berlīnē mums bija iepirkšanās diena, kurā iesaistījām arī tēti. Šī diena bija ļoti steidzīga, jo mums ap 7iem-8iem vakarā bija jāsameklē naktsmītne Polijā, kur varētu paēst vakariņas, brokastis un pārlaist nakti. Tā ap 2iem- pus 3iem izbraucām. Palikām kādā poļu motelī, kur nakts tika pavadīta tramīgi, jo visu laiku dzirdēju soļus, kā arī blakus tēta istabiņai kāds visu nakti esot runājis, bet viņu tas neesot traucējis.
No rīta paēdām kārtīgas brokastis poļu gaumē un kustējāmies uz Varšavas pusi, lai dotos vēl pēdējā iepirkšanās tūrē pirms došanās mājās. Iebraucām lielā supermārketā, iepirkām pāris sadzīvē noderīgas lietas un tad devāmies mājās. Ceļš bija garš, bet man kā ceļojuma ziņkārīgajam purniņam visu ceļu vajadzēja vērot ainavu.
Ceļojums beidzās 2os naktī, kad nokļuvām mājās un visi devāmies pa migām, pat neizkrāmējot mantas ārā no mašīnas.
Ceļojums visā visumā bija lieliski izplānots un izdevās godam.
Jauno 2017. gadu sagaidīju Ventspilī. Salūtu šāva pēc Ventspils laika, jo, kā zināms, Ventspils ir kā atsevišķa valsts Latvijā, atsevišķs štats. Salūts bija grandiozs un uz skatuves uzstājās Jānis Buks ar grupu. Izpildīja pazīstamas dziesmas, kurām varēja dziedāt un dejot līdzi.
Lai Jums, mīļie lasītāji, jauks 2017. gads. Aizvadiet to tā, kā sagaidījāt un lai piepildās visas Jūsu vēlēšanās un apņemšanās.

Renāte. 😊😊